Piektdienas vakarā aizdevos uz Danču Muzikantiem (Rožupe, bļe) iedzert kādu grādīgo un nedaudz atpūsties. Vakars jauki pavadīts. Vienīgi dodoties mājup sanāca noķert kaut kādu dzels trubu pret pieri. Nekas. Man piere cieta. Pēc tam trubas devējs nedaudz atrāvās savā stulbajā mūlī.
Cik mani atmiņa neviļ, šis arī dabūja izbaudīt trieciena spēku ar galvu mašīnas priekšā pāris reizes (bračkam piepalīdzot), pāris taisnos pa tāsi, nolauztu spoguli mašīnai, iebuktētu motora pārsegu un uz atvadām ar kāju pa seju. Pārējie trīs, kuri sēdēja mašīnā, tā arī tur palika sēžot pārbijušies.
Bračka vēl izmeta frāzi, ka tagad man implantus nemaz nevajagot, jo uz pieres kreisās puses bija puns kādi 5 cm garumā, 2 cm platumā un 3 cm augstumā :)
Šodien vēl nedaudz labās rokas nobrāztie kauliņi iesāpas.
P.S.: Visā šinī jampadracī tika izsists tunelis no auss. Eh. Šodien pienācās pasūtīt jaunus. Kā nekā ar 22mm caurumu ausī staigāt kaut kā dīvaini visiem sķiet :)
1.diena (30.07.08)
Trešdienas rītā (30.07.08) cēlos 4:30 un pabeidzu krāmēt somā to, kas palicis neielikts un devos uz mašīnu, lai dotos uz lidostu. No majām izbraucu ~5:10, pa ceļam paķerot Sikspārni un Ūdrīti ar mantām.
Ap kādiem 5:40 nokļuvām lidostā un iestājāmies rindā. Iečekojāmies. Nodevām mantību un varējām doties uz lidmašīnu. Izlidojām uz Hamburgu 7:05.
Pēc stundas un 35 minūtēm jau nolaidāmies Hamburgā (pēc vietējā laika 7:40), savācām mantību un devāmies skatīt kā ātrāk nokļūt līdz Wacken’ei.
Izejot no lidostas pamanījām taksistu, kurš stāvēja ar zīmīti “W:O:A 8 personen”, piegājām klāt un uzzinājām, ka jāmaksā 120 ēriķi. Atradām vēl divus latviešu gribētājus nokļūšanai līdz Wacken’ei un devāmies ceļā. No cilvēka sanāca 20 ēriķi (visādā ziņā daudz izdevīgāk nekā braukt ar sabiedrisko līdz Hamburgas centrālajai stacijai (~5 ēriķi), pēc tam sēsties vilcienā un doties uz Itzehoe (~11.5 ēriķi) un no Itzehoe sēsties šuttle bus’ā līdz Wacken’ei (turp-atpakaļ 7 ēriķi)).
Stundas brauciens un jau esam Wacken‘ē pie info punkta, bilešu un Full Metal Bag izsniegšanas punkta. Tātad no purvciema līdz Wacken’es ieejai 5 stundas!
Tiklīdz tikām pie Wacken’es ieejas, zvanīju Estragonam. Izrādās latvieši, kuri izbrauca pirmdienas vakarā (to starpā arī Kristaps Kaupe), jau atrodoties B sektorā no ~6:00 rītā. Pamainījām biļetes pret aprocēm, saņēmām Full Metal Bag komplektus un devāmies uz B sektoru izmest teltis.
Aizkļūstot līdz B sektoram no latviešiem ne miņas. Izstaigājām visu B sektoru, neatradām nevienu latvieti un izlēmām celt teltis tur, kur ir brīvāka vieta vēl pāris teltīm. Sacīts darīts. Uzslējām teltis un devāmies iepirkt Wacken’es maiciņas un daudz dzeramā.
Maiciņas tika iepirktas, līdz veikalam aiziets (~2,5 – 3.0 km), alus iepirkts, sangria iepirkta, vīni iepirkti, Jägermeister iepirkts un nedaudz paikas arīdzan tiek paķerts visai dienai.
Pēc veikala lēnā garā ar visu sapirkto gajām atpakaļ uz teltsvietām lai nedaudz pasēdētu, atpūstos un varētu iet apstaigāt teritoriju, pameklēt un satikt kādu pazīstamo.
Tikuši līdz telstvietām, iedzērām, pasēdējām, aizkodām un gājām apciemot latviešus un kaļiņingradiešus uz F sektoru.
Kaļiņingradieši stāstīja par to, kā viņus ~3km pirms Wacken’es apstādināja uz pārbaudi, visu mašīnu izkratīja, ar rentgenu visu mašīnu izskanēja, ņēma nost numurzīmes un vēl viss kaut ko darījās, jo redz divi suņi ierējās, jo it kā saoda narkotikas. Kamēr mašīnu pārbaudīja, tikmēr šie stāvēja pie sienas ar rokām aiz galvas. Beigās tā vai tā neko neatrada un palaida tālāk.
Pēc ciemošanās devāmies atkal līdz teltīm, pasēdējām un gajām iepirkties uz Metal Market. Ar to iepirkšanos sanāca tikai apstaigāt un apskatīties, jo nekādas vēlmes pirmajās vakarā kaut ko pirkt īsti nebija.
Pēc tam atkal uz teltīm saliet kausos sangriju, lai pēc tam dotos skatīties “Global Metal” filmas pirmizrādi. Filma “Global Metal” ir filmas “Metal: A Headbangers Journey” otrā daļa. Visādā ziņā jauka skatāmviela (protams, tika ierēkts par musulmaņiem un par to nopelnīts rums) sēžot kopā ar patīkamiem ļaudīm.
Noskatījāmies filmu un devāmies uz teltīm iedzert kādu grādīgo dziru un doties pie miera.
2.diena (31.07.08)
Piecēlāmies visi ~8:00 no rīta. Teltī nevar nogulēt – saule nežēlīgi cepina un karsē teltis, teltī var taisīt turku pirti.
Šovakar Iron Maiden – tātad jāiet skatīt :)
Lielākoties visu dienu pavadam pie teltīm dzerot sangriju un sazvanoties ar Jurģi un Mocīti (Jurģis stopē no Kopenhāgenas uz Wacken’i, savukārt Mocīc ar Lindu brauc no Ķīles ar auto). Kādu stundu pirms Mocīc ierodās, ejam uz veikalu atkal pēc sanriga’s, aliem, grādīgā un pārtikas. Aizejam, sapērkam un dodamies atpakaļ (vismaz kaut kā laiks ir jāpavada). Tiklīdz noliekam visu sapirkto teltīs, atskan zvans no Mocīša – Mocīc iebraucis Wacken’ē. Labs ir – jāiet sagaidīt, palīdzēt atstiept benzīna plītiņu, krēslus, telti un citas mantas + pa ceļam jāiepērk biļetes, lai Mocīts varētu tikt iekšā.
Biļetes otrajā dienā jau var iegādāt par 60 ēriķiem gabalā (sākumcena biļetei pasūtot iekš Metaltix bija 119 ēriķi).
Iepērkam biļetes, aizejam ~3-4km tālāk no Wacken’es satikt Mocīti. Šis izstāsta savus piedzīvojumus ar Stokholmas robežkontroli, pūšanu trubiņā, sarunu uzklausīšanu par narkomāniem.
Savācam Mocīša mantas un dodamies uz Wacken’es aproču izsniegšanas vietu. Viss “čikiniekā”.
Uzslienam telti, izvelkam krēslus un varam pazvilnēt kādas pāris stundiņas dzerot sangriju, jāgerīti un citas dziras (sasodīts, mani pleci jau ir nodeguši melni, sāk parādīties kaut kādas ūdeņainas pumpas).
Tā kā šodienā man interesē tikai Iron Maiden, tad nu uz pārējām grupām arī negribās iet un visi sēž gaida Iron Maiden.
Pēc kādām 2-3 stundām ieradās arī Jurģītis ar Ķirsi. Protams, telts vietas blakus mūsu teltīms vairs nav. Šis uzcēla telti nedaudz nostāk. Un tad jau arī pienāca Iron Maiden laiks.
Es jau iepriekš zināju, ka nav jēgas vilkties līdz skatuvei (sasodīts, ja visi 65 000 lien skatīties uz Iron Maiden, tad tas pie skatuves labi nevar beigties), tāpēc ieņēmām vietas pie lielā ekrāna uz futbola laukuma.
Iron Maiden bija izcili. Nav ko daudz stāstīt, jo tas ir jāredz!
Pēc Iron Maiden devāmies ierīt ķīniešu makaronus, kādu kebabu un pēc tam uz teltīm ietriekt ribās kādu grādīgo. Aizgājām gulēt ap kādiem ~3:00.
Par 3.dienu, 4.dienu, 5.dienu un atpakaļceļu mazliet vēlāk.
Bļē, tagad gan zināšu – nekad neprasīt nevienam mani modināt!
Vakar atvilkos mājās tā pavēlāk, pateicu māsai lai pamodina mani, kad no rīta dosies prom. Protams, māsa centās un modināja mani, lēja ūdeni virsū, kratīja utt. No manas puses sekoja metiens ar TV pulti pa māsu. Labi ka šī paspēja izvairīties, bet pultij gan tagad problēmas, kā nekā ar visai lielu pātrinājumu ietriecās sienā. Vakarā būs jasaliek kopā un jāizmēģina vai vispār vēl strādā.
Protams tas viss notika man vēl guļot. Visādā ziņā es neko no tā neatceros.
P.S. Varbūt kādam ir zināms kāds labs veids kā no rīta piecelties laicīgi?
Šodien palieku par gadu vecāks, fuck yeah.